Pirmie soļi pie datora > Ievads > Datu apstrādes līdzekļu vēsture
 

Datu apstrādes līdzekļu vēsture

Matemātisko aprēķinu automatizēšanas pirmsākumi ietiecas tāltālā senatnē, piemēram, skaitīkļus ķīnieši izgudroja jau pirms 2000 gadiem.

Pirmo mehānisko skaitļojamo mašīnu uzbūvēja Blēzs Paskāls (1623-1662).

Vācu matemātiķis Gotfrīds Leibnics uzbūvēja mašīnu, kura spēja ne tikai saskaitīt un atņemt, bet arī reizināt.
1820. gadā Šarls Ksavjērs Tomass de Kalmārs izveidoja mašīnu, kas izpildīja visas četras matemātiskās darbības. Šo mehānisko skaitļotāju ar dažādiem uzlabojumiem intensīvi izmantoja līdz pat Pirmajam pasaules karam.

Otrā pasaules kara sākumā radās sarežģītas konstrukcijas ieroči, kuru vadīšanai bija nepieciešams veikt apjomīgus aprēķinus. Šai nolūkā 1942. gadā sāka projektēt pirmo elektronisko skaitļotāju ENIAC, kurš tika iedarbināts 1946. gadā. ENIAC apstrādātie skaitļi varēja sastāvēt pat no 10 cipariem. Skaitļotājs varēja sareizināt divus tādus skaitļus ar ātrumu 300 vienību sekundē. Kā pamatelements šajā skaitļotājā tika izmantotas vakuuma lampas. Pirmās paaudzes skaitļotāji bija ļoti lieli un aizņēma veselas telpas vairāku simtu kvadrātmetru platībā.

1948. gadā izgudroja pirmo tranzistoru. Tranzistoru izmantošana ievērojami samazināja skaitļotāju izmērus. Šāda veida skaitļotājus sauc par datoru otro paaudzi. Tos sāka plaši izmantot augstākajās mācību iestādēs, valdībā un biznesā. Šiem skaitļotājiem jau bija daudzas no mūsdienu datora sastāvdaļām: printeris, ārējā atmiņa, operētājsistēma. Skaitļotāja izmantošanu efektīvu padarīja programmēšanas valodu ieviešana.

1958. gadā tika izveidota pirmā integrālā shēma, kas uz maza silīcija diska apvienoja trīs elektroniskas komponentes. Līdz ar to skaitļotāju izmēri samazinājās vēl vairāk. Šī ir trešā skaitļotāju paaudze.

Par šodien plaši izmantoto galda jeb personālo datoru (personal computer - PC) priekšteci uzskata 1974. gadā radīto mikroskaitļotāju. 1977. gadā tapa pirmais Apple dators, bet 1980. gadā - IBM (International Business Machines) dators.

Tagad tranzistoru skaits vienā integrālajā mikroshēmā, piemēram, procesorā, ir pārsniedzis 20 miljonus. Tāpēc kļuvis iespējams radīt arvien mazākus datorus - piezīmjdatorus, plaukstdatorus. Datora ātrdarbība gada laikā palielinās par 50%. Dažādu ražotājfirmu lielā konkurence spiež tās meklēt arvien jaunus risinājumus datora sastāvdaļu parametru uzlabošanai. Palielinās dažādu datoram pieslēdzamu ierīču daudzums un veidi. Strauji attīstās vizuālās un audio iespējas.

Bez datoriem praktiski neiztikt visās mūsu darbības sfērās. Sākumā skaitļotāju pamatuzdevums bija aprēķinu veikšana, bet tagad tos izmanto arī citiem mērķiem:

Sīkāku informāciju par datortehnikas attīstības vēsturi skatīt Ingas Pakalnes izveidotajā materiālā "Skaitļošanas tehnikas attīstības vēsture".