ECDL 1. modulis > APARATŪRA > Izvadierīces > Displeji, ekrāni, monitori
 

Displeji, ekrāni, monitori (VDU)

Videodisplejs ir ievadizvades ierīce, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju vizuālā formā ievadīt datorā un izvadīt no tā tekstu un dažāda veida grafisku informāciju. (Personālie datori. 1998)

Jebkuram personālajam datoram ir kāda vizuāla izvades ierīce. Izplatītākā no tām ir CRT tipa monitors. Tajos tiek izmantotas tās pašas tehnoloģijas, kas televizoros, taču izšķirtspēja ir lielāka.

Katodstaru lampas displejs (Catod Ray Tube - CRT) ir ierīce, kas datus attēlo vizuālā veidā, izmantojot vadāmus elektronu starus. (TTC datubāze)

CRT monitora attēla atveidošanai izmanto no videokartes nākošos analogos signālus. Tāpēc šī tipa monitorus dēvē par analogajiem monitoriem.

Analogmonitors ir monitors, kas ļauj attēlot neierobežotu noteiktas krāsas spilgtuma diapazonu - no visspilgtākā līdz pilnīgai šīs krāsas izslēgšanai no attēla. (TTC datubāze) (TTC datubāze)


CRT monitors

Pašlaik ir pieejami arī PC plakanie (flat) datora monitori. Tie aizņem mazāk vietas un patērē mazāk enerģijas, taču ir dārgāki. Informācijas attēlošanai plakanajos displejos parasti izmanto ciparu (digital) signālus.

LCD monitori parasti tiek izmantoti portatīvajos datoros, taču aizvien vairāk tos sāk izmantot arī kā atsevišķus monitorus.

Plakanais displejs (flat panel display) ir plāns displeja ekrāns, ko lieto klēpjdatoros un piezīmjdatoros. Plakanā displeja izgatavošanai izmanto šķidro kristālu, gāzes plazmas, elektroluminiscences vai plāno plēvju tranzistoru tehnoloģiju. (TTC datubāze)

  
Piezīmjdators un LCD monitors

Izšķirtspēja (resolution) ir attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus. Videostandartos izšķirtspēja nozīmē punktu (pikseļu) skaitu displeja ekrānā. Piemēram, 640x480 pikseļu ekrāns attēla veidošanai ir spējīgs izmantot 640 atsevišķus punktus katrā no 480 rindām vai apmēram 3 miljonus pikseļu. Punktmatricas vai lāzera printeros izšķirtspēja nosaka punktu skaitu collā. Piemēram, printeris ar izšķirtspēju 300 punkti collā ir spējīgs drukāt 300 atsevišķus punktus rindā, kuras garums ir 1 colla, vai arī 90000 punktu vienā kvadrātcollā. (Personālie datori. 1998)

Neatkarīgi no displeja tipa, attēls tiek veidots līdzīgi. Attēls sastāv no punktiem (pixel). Punkts ir mazākā vienība, ko monitors var parādīt. Par izšķirtspēju sauc lielāko iespējamo izvadāmo punktu skaitu pa horizontāli un vertikāli. Parasti viens monitors atbalsta vairākas izšķirtspējas.

Datora programmatūra parasti ļauj izvēlēties vajadzīgo no piedāvātā saraksta.

Jo lielāka izšķirtspēja tiek izmantota, jo vairāk informācijas var izvietot uz ekrāna. Augsta izšķirtspēja parasti tiek izmantota projektēšanā, lai precīzāk varētu veidot un redzēt līnijas.

Atsvaidzes intensitāte (refresh rate) ir attēla atkārtotas zīmēšanas reižu skaits sekundē katodstaru lampu displejos. (Personālie datori. 1998)

Ja šīs ātrums ir mazs, ekrāna attēls var būt mirgojošs. Pie mirgojoša ekrāna ir grūti strādāt un tas var izraisīt acu sasprindzinājumu un galvassāpes.

Speciālisti iesaka lietot monitorus, kuru atsvaidzes intensitāte pie izšķirtspējas 1024x768 ir vismaz 85 Hz.

Monitoru standarti. Pastāv vairāki monitoru standarti, kas nosaka monitorā gan monitora maksimālo izšķirtspēju, gana attēlojamo krāsu daudzumu, piemēram:

Ekrāna izmērs. Monitora ekrāna izmēru mēra pa diagonāli, nevis horizontāli. Mērvienības ir collas (inch), kuras apzīmējums ir pēdiņas (").

Var būt norādīti divu veidu ekrāna izmēri:

Ekrāna redzamās daļas izmērs norāda tās ekrāna daļas diagonāles lielumu, kurā uz displeja ekrāna var tikt attēlota informācija. Tā, piemēram, 17" monitora redzamās daļas izmērs var būt 16".