ECDL 1. modulis
1. modulis - Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni prasa, lai kandidāts pārzinātu personālā datora fiziskās uzbūves pamatus un saprastu informācijas tehnoloģijas (IT) pamatjēdzienus, piemēram, kas ir datu krātuve jeb ārējā atmiņa un operatīvā atmiņa, kāda ir datorbāzētu programmatūras lietotņu ietekme uz sabiedrību, kā informācijas tīklus lieto datorsistēmās.
Kandidātam arī jāzina, kā IT sistēmas izpaužas ikdienas situācijās un kā personālie datori var ietekmēt veselību.
Kandidātam jābūt informētam par drošības un tiesiskajiem aspektiem, kas saistīti ar datoriem.
| Sadaļa | Zināšanu apgabals | Zināšanu elements | |
| 1.1 Ievadjautājumi | 1.1.1 Aparatūra/ Programmatūra Informācijas tehnoloģija | 1.1.1.1 | Saprast aparatūras, programmatūras un informācijas tehnoloģijas (IT) pamatjēdzienus. |
| 1.1.2 Datoru tipi | 1.1.2.1 | Saprast atšķirības starp lieldatoru, minidatoru, tīkla datoru, personālo datoru un klēpjdatoru ietilpības, ātrdarbības, cenas un tipisku lietotāju nozīmē. Saprast terminus "intelektuālais terminālis" un "trulais terminālis". | |
| 1.1.3 Personālā datora galvenās sastāvdaļas | 1.1.3.1 |
Zināt personālā datora galvenās sastāvdaļas: centrālo procesoru (CPU), cieto disku, parastās ievadizvades ierīces, atmiņas tipus, noņemamās atmiņas ierīces, piemēram, disketes, tilpdiskus, lasāmatmiņas kompatdiskus (CD-ROM) u.c. Saprast terminu "perifērijas ierīce". |
|
| 1.2 Aparatūra | 1.2.1 Centrālais procesors | 1.2.1.1 | Saprast
terminu "centrālais procesors" (CPU) un zināt, ko centrālais procesors dara skaitļo,
realizē loģisko vadību, nepastarpinātu piekļuvi operatīvajai atmiņai u.c.
Zināt, ka centrālā procesora ātrdarbību mēra megahercos (MHz). |
| 1.2.2 Ievades ierīce | 1.2.2. | Zināt dažas no galvenajām datora datu ievades ierīcēm, piem., kas ir pele, tastatūra, kursorbumba, skeneris, skārienpaliktnis, gaismas zīmulis, kursorsvira u.c. | |
| 1.2.3 Izvades ierīces | 1.2.3.1 | Zināt
parastākās datora izvadierīces informācijas
apstrādes rezultātu izvadei, piemēram, dažādus
displejus, ekrānus
vai monitorus, biežāk lietojamos printerus,
ploterus,
skaļruņus,
runas
sintezatorus u.c.
Zināt, kur un kā šīs ierīces tiek lietotas. |
|
| 1.3 Atmiņa | 1.3.1.Atmiņas ierīces | 1.3.1.1 | Salīdzināt galvenos atmiņas ierīču tipus pēc ātrdarbības, cenas un ietilpības, piemēram, iekšējo/ārējo cieto disku, zipdisku, datu kasetni, CD-ROM, disketi u.c. |
| 1.3.2. Atmiņas tipi | 1.3.2.1 | Izprast
dažādos datora atmiņas tipus, piemēram, RAM (brīvpiekļuves atmiņu),
ROM (lasāmatmiņu).
Zināt, kad tās tiek lietotas. |
|
| 1.3.3 Atmiņas lieluma mērīšana | 1.3.3.1 | Zināt,
kā tiek mērīta datora atmiņas ietilpība (bits,
baits,
KB,
MB,
GB).
Attiecināt datora atmiņas mērījumus uz rakstzīmēm, laukiem, ierakstiem, datnēm un direktorijiem/mapēm. |
|
| 1.3.4 Datoru veiktspēja | 1.3.4.1 | Zināt dažus faktorus, kas ietekmē datora veiktspēju, piemēram, centrālā procesora ātrdarbība, RAM lielums, cietā diska ātrdarbība un ietilpība. | |
| 1.4 Programmatūra | 1.4.1 Programmatūras tipi | 1.4.1.1 | Zināt
terminu "operētājsistēmas programmatūra" un
"lietojumprogrammatūra"
jēgu.
Saprast atšķirību starp tiem. |
| 1.4.2 Operētājsistēmas programmatūra | 1.4.2.1 | Saprast
operētājsistēmas pamatfunkcijas
Saprast terminu "grafiskā lietotāja saskarne (GUI)" un dot piemērus. |
|
| 1.4.3 Lietojum-programmatūra | 1.4.3.1 | Uzskaitīt dažas izplatītas programmatūras lietotnes un to izmantošanu, piemēram, tekstu apstrādes lietotnes, izklājlapas, datu bāze, algu izmaksas saraksti, prezentācijas rīki, datorizdevniecības un multivides lietotnes. | |
| 1.4.4 Sistēmu izstrāde | 1.4.4.1 | Saprast,
kā tiek izstrādātas datorbāzētas sistēmas.
Zināt par izpētes, analīzes, programmēšanas un testēšanas procesiem, kas bieži ir datorbāzētu sistēmu izstrādes sastāvdaļas |
|
| 1.5 Informācijas tīkli | 1.5.1 Lokālie (LAN) un teritoriālie (WAN) tīkli | 1.5.1.1 | Zināt
lokālo (LAN) un
teritoriālo (WAN) tīklu definīcijas.
Zināt par priekšrocībām, ko sniedz darbs grupās un resursu koplietošana tīklā. |
| 1.5.2 Telefontīkls un datori | 1.5.2.1 | Saprast
telefontīkla lietošanu datu apstrādē (datoru izmantošanā).
Saprast terminus "publiskais komutējamais datu tīkls" (PSDN), "integrēto pakalpojumu cipartīkls (ISDN), satelītu komunikācija. Saprast terminus "fakss", "telekss", "modems", "digitāls", "analogs", "bods", "biti sekundē" (bps). |
|
| 1.5.3 Elektroniskais pasts | 1.5.3.1 | Saprast
terminu "elektroniskais pasts" un zināt e-pasta izmantošanas
iespējas.
Saprast, kas nepieciešams, lai nosūtītu un saņemtu e-pastu. Nosaukt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas aprīkojumu, kas nepieciešams e-pasta lietošanai. |
|
| 1.5.4 Internets | 1.5.4.1 | Zināt,
kas ir Internets.
Saprast Interneta jēdzienu un kādus no tā izplatītākiem izmantošanas veidiem. Saprast Interneta pasta sistēmas ekonomisko vērtējumu attiecībā uz citām pasta piegādes metodēm. Zināt, kas ir meklētājprogramma. |
|
| 1.6 Datori ikdienā | 1.6.1 Datori mājās | 1.6.1.1 | Zināt dažus piemērus personālo datoru lietošanai mājās, piemēram, vaļaspriekam, mājsaimniecības uzskaitei, strādāšanai no mājām, projektiem un mājas darbiem, lietojot e-pastu un Internetu. |
| 1.6.2 Datori darbā vai izglītībā | 1.6.2.1 | Zināt biroja lietotņu piemērus; nosaukt datorbāzētu sistēmu tipu piemērus darījumos, industrijā, valsts pārvaldē un izglītībā. | |
| 1.6.3 Datori ikdienā | 1.6.3.1 | Zināt par datoru izmantošanu ikdienā, piemēram, lielveikalos vai bibliotēkās, ķirurģijā, viedkaršu lietošanā, u.c. | |
| 1.7 IT un sabiedrība | 1.7.1Mainīga pasaule | 1.7.1.1 | Zināt
dažus 2000.gada problēmas izpaudumus.
Saprast jēdzienu "elektroniskā komercija". |
| 1.7.2 Laba darba vieta | 1.7.2.1 | Saprast, kādi elementi un rīcība var palīdzēt radīt labus darba apstākļus, piemēram, bieža atiešana no datora, piemērots ekrāna, krēsla un tastatūras novietojums, pietiekošs apgaismojums un ventilācija. | |
| 1.7.3 Veselība un nebīstamība | 1.7.3.1 | Pārzināt
veselības un nebīstamības pasākumus, strādājot ar datoru, piemēram,
nodrošināt spēka kabeļu izolētību, kā arī sprieguma
pieslēgumpunktu
nepārslogotību. Zināt par izplatītiem sliktu darba apstākļu radītiem veselības traucējumiem, piem., par atkārtotu stresu un piepūli, acu sasprindzinājumu, ko izraisa ekrāna žilbums, par datora vai mēbeļu slikta novietojuma radītām problēmām. |
|
| 1.8 Drošība, autortiesības un likums | 1.8.1 Drošība | 1.8.1.1 | Zināt,
kāds ir mērķis un kam kalpo datņu dublēšana uz noņemamām atmiņas
ierīcēm.
Zināt, kā aizsargāt personālo datoru no ārējiem traucējumiem. Zināt par privātuma aspektiem saistībā ar personālajiem datoriem, piemēram, par datora aizsardzību, izvēloties labu paroļu politiku. Zināt, kas notiks ar datiem un datnēm, ja tiks atvienots spriegums. |
| 1.8.2 Datorvīrusi | 1.8.2.1 | Saprast
terminu "vīruss" datoru kontekstā.
Zināt, kā vīrusi var iekļūt datorsistēmā. Saprast apdraudējumu, kas pavada datņu lejupielādēšanu datorā. Zināt dažus pretvīrusu pasākumus. |
|
| 1.8.3 Autortiesības | 1.8.3.1 | Saprast
programmatūras autortiesības un svarīgākos drošības un juridiskos
aspektus, kas saistīti ar diskešu kopēšanu, koplietošanu
un aizdošanu.
Saprast, kādas var būt sekas datņu pārsūtīšanai tīklā. Saprast terminus izplatāmprogrammatūra, "brīvprogrammatūra" un "lietotāja licences". |
|
| 1.8.4 Personas datu aizsardzība | 1.8.4.1 | Zināt
savas valsts Datu aizsardzības aktu (Latvijā
Fizisko personu datu
aizsardzības likums).
Saprast Datu aizsardzības akta saistības. Aprakstīt dažus personas datu izmantošanas piemērus. |